Un tad vēl ir pētniecības nolūkos pietuvināts tas pats video:

Un vel nedaudz par interviju šeit.

Pats Džefs cītīgi apgalvo, ka valdības zin par šo radību eksistenci, taču slēpj to no cilvēkiem, un šis esot kā pirmais solis, lai cīnītos pret šiem noslēpumiem.

Par to, vai šie video patiešām ir autentiski un cik reāli vai nereāli, varam runāt gari un plaši. Savus pamatotos argumentus izsakat tur zemāk.

Mans videoklis - es ticu ka eksistē citas saprātīgas rases, taču vai tās ir noķertas šajā ierakstā? Nu tam gan es nespēju īsti noticēt.

Eksperti no Kolorado filmu skolas jau aplūkojuši video materiālu un apgalvo, ka tas esot autentisks un nēesot viltots. Kā stāsta materiāla autors, tajā ir redzams, kā gar viņa logu naktī staigā ciplanētu dzīvības forma un mēģina ieskatīties iekšā. Video esot uzņemts infrasarkanajā režīmā.

Speciālisti apgalvo ka šādas kvalitātes lelles izgatavošana pie Holivudas speciālistiem izmaksātu ap 50 000 ASV dolāru. Tā kā Džefs nav bagāts un viņam ir ģimene, šādus izdevumus viņš nevarētu atļauties.

Gaidīsim parādamies šo video internetā jau rīt no rīta, pēc Latvijas laika.

Pirmais, ko jāpiemin ir tas, ka nekā interesanta vai pat nedaudz aizdomīga tur patiešām nav, kur nu vēl runāt par valsts aizsardzības apdraudēšanu? Kopumā kā domāju, tā arī bija, ka vienīgais kas ir atdots publiskošanai ir apkopēja asistenta atskaites par tīrāmajiem līdzekļiem.

Tad kas īsti ir tajos failos? Numm galvenokārt tur ir liecības no cilvēkiem, kas praktiski ir vienādas. Pulksten tikos un tikos gaisā redzēju dīvainu objektu, kas griezās, pēc tam pārvietojās ZR virzienā. Tomēr starp visiem ziņojumiem ir arī pērles:

* Kāds 15 gadīgs jaunietis raksta aizsardzības ministrijai, lai viņam nosūta informāciju par NLO, jo viņš ļoti interesējoties par šo tēmu.

* Kāds vīrietis gados no provinces paziņo, ka jau kopš 7. gadu vecuma uztur kontaktu ar citplanētiešiem un galvenokārt ar vienu vārdā  Algārs.  Viņi kopā pavadijuši daudz laika, un kad Algārs ir gribējis atklāt par savu eksistenci cilvēkiem, viņa sugas brāļi viņu ir nogalinajuši.

* Apsardzes darbinieki apsargajot kādu rūpnīcu, redzējuši nolaižamies nepazīstamu lidaparātu. Pēc tam pamanijuši, ka gar rūpnīcas vārtiem staigā kāds dīvains radijums. Viņi tam dzinušies pakaļ un sašāvuši, pēc tam no radījuma līķa izdalijusies gāze ar amonjaka smaku. Nekavējoties ieradušīes bruņotie spēki un noslēguši teritoriju.

* Lielbritanijas bruņoto spēku ierindnieki stāvejuši sardzē pie kādas militārās gaisa bāzes, kad netālu mežā nolaidusies savāda gaisma. Iierindnieki ir devušies apskatīt to tuvāk .. tālāk informācija pazudusi un pierakstīs, ka nav atrodams arī sarunu audioieraksts.. Nākamajā dienā notikumu vietā mežā palicis liels izdedzis apļveida laukums.

* Kāds vīrietis apgalvo, ka citplanētiešu rase ir nodevusi viņa rokās informāciju par viņu lidaparātiem un to, kā tie darbojas. Šo informāciju tad nu arī viņš nosūta uz aizsardzības ministriju.

* Princi Čārlzu,kādā lidojumā, esot pārsteiguši nezināmi lidojoši objekti ap to, kas gandrīz izraisijuši lidmašīnas avāriju.

Un tālāk neskaitāmi līdzīgi ziņojumi par nepazīstamiem objektiem gaisā. Tas vai šīs parādības izskaidrojamas, kā debesu ķermeņi, satelītu atliekas vai kas cits, nav minēts failos, bet veids kādā šī informācija tiek pasniegta, ir vairāk kā absurds, lai to varētu uztvert nopietni.

Katrā ziņā, acīmredzot interesantākos gadijumus neviena no valstīm nekad tā arī neatklās, ja vien vienu dienu nepamodīsimies un izejot ārā neredzēsim tūkstošiem citplanētu dzīvības formas staigājam pa mūsu pilsētu ielām. Tas, vai vēl citas saprātīgas būtnes visumā eksistē un vai tās apciemo mūsu planētu, ir katra paša ticības jautājums, katrā ziņā nevar paļauties uz to, ka visā plašajā visumā mēs esam vienīgie ar spēju loģiski domāt.

Lieta izbeigta.

Pirmā dzirdēšana par šo gājienu no Lielbritānijas valdības puses manā gadijumā nāca no Radio SWH BB brokastīm, kur visiem zināmie dīdžeji jokoja par šo notikumu. Tiesa, ne pārāk adekvāts pirmais avots, tādēļ īsti neņēmu to vērā. Vēlāk šī pati informācija nonāca pie manis caur daudz nopietnāka satura masu mēdijiem. Tad nu arī es uzsāku meklējumu interneta pēc šiem failiem.

Iesākumā ceļu var atrast galvenokārt uz dažādām ārzemju ziņu lapām, kas apskata šo notikumu atkal un atkal, bet ne uz pašiem dokumentiem. Nākamais, kas uzpeld ir pavisam neoficiālas lapas ar pāris dokumentiem, no dokumentu kopuma. Iesākumam labi, taču ne pārāk uzticami. Pēc pus stundas pacīnīšanās ar google.lv, nonācu beidzot līdz officiālai lapai, kur izklāstīta visa informācija, un lejupielādējami visi Lielbritanijas aizsardzības ministrijas faili saistībā ar NLO no 1950. - 1986. (pēdējais ko spēju pagaidām ieraudzīt) gadam. Tātad nav paši jaunākie materiāli. Kāpēc sākot tikai ar 1950. gadu?

Neliela priekšvēsture
Pirmais reģistrētais ziņojums ar nosaukumu NLO, ticis iesniegts 1947. gada 24. jūnijā, Vašingtonas štatā, ASV, un to iesniedza privātās lidmašīnas pilots - Kenets Arnolds. Viņš ziņoja, ka manijis debesīs šķīvja veida lidaparātus, kas pārvietojušies neticamā ātrumā un trajektorijās. Vēl tālākai priekšvēsturei jāpiemin, ka idejas par šķīvjveida lidaparātiem pavīdējušas jau otrā pasaules kara laikā. Kad sabiedroto spēki uzvarēja karā, viņi piekļuva Fašistiskās vācijas militārajai informācijai un starp dažādu militāro tehniku rasējumiem atradās arī gaisa transporta līdzekļi ar šķīvju formu, ko Hitlers bija iecerējis būvēt, lai iegūtu pārspēku gaisā, jo viņaprāt, šādi lidaparāti spētu iemantot vēl neredzētas manevrētspējas. Lai vai kā, tas jau ir cits stāsts.

Tā nu pēc 1947. gada ziņojuma, līdzīgi iesniegumi tika saņemti ne tikai ASV, bet visaprkārt pasaulei. Visiespējamākie cēloņi - slavu ieguvušais pirmais ziņojums, zinātniskās fantastikas radio šovi, grāmatas un cilvēku iztēle. Taču 1950. gadā Vinstons Čērčils officiāli lika ievākt ziņojumus par NLO un nodalīt tos atsevišķā grupā, jo šajā laikā Lielbritānijā šādu ziņojumu skaits bija pamatīgi pieaudzis. Vienu vārdu sakot, 1950. gadā tika aizsākti Lielbritānijas X-faili.

Atpakaļ tagadnē
Tātad manās rokās nonāca liela daļa materiālu, ziņojumu, vēstuļu no Šīs nodaļas arhīviem, taču visticamāk tie ne tuvu nav visi faili, taču tikai faili, kas pēc Lielbritanijas valdības domām neapdraud valsts drošību, bet tajā pat laikā parāda cilvēkiem, ka nekā neticami slepena šajos failos nav. Nav nekādu sazvērestību un tiešu kontaktu ar ārpuszemes civilizācijām (tiesa gan, daļa no iesniegumiem tieši to apgalvo, bet par to vēlāk).

Materiāli izskatās diezgan autentiski un skenēti no neskaitāmām papīru kaudzēm, kā arī sākumā savāda paskata negatīvi. Kā jau mineju materiāli satur neskaitāmus ziņojumus par manītiem NLO virs Lielbritanijas, par savādām gaismām mežos, par labības apļiem, un pat par tiešiem kontaktiem ar saprātīgām ārpuszemes būtnēm. Vēl materiālos ir atrodamas  neskaitāmas vēstules starp amatpersonām aizsardzības ministrijā, kā arī starp aculieciniekiem. Tā pat dažādi ziņojumu par šo gadijumu izmeklēšanu. Teksta patiešām ir daudz, lai gan lietas, par kurām iet runa, ne tik ļoti. Ir vairāki incidenti, par kuriem ir patiešām daudz materiālu, kamēr citi tikai vienreiz nenozīmīgi tiek pieminēti.

Lai vai kā, ja jūs jau nevarat nosēdēt un gribas kliegt - Iedod taču linku, kur to visu var dabūt - tad šeit tas ir. Ņemiet, lejupielādējiet, lasiet un meklējiet sazvērestības, ja jums ir liekas neskaitāmas stundas un gana liela deva entuziasma. :) Taču mans pienākums bija ne tikai šos dokumentus iegūt, bet tos arī caurskatīt  un tālāk izfiltēta veidā tos nodot jums. To arī darīšu! Tikai ar nožēlu jāatzīst, ka ne šodien. Pašlaik vēl sēžu iegrimis neskaitāmās lapās ar rakstāmmašīnas druku un Lielbritānijas aizsardzības ministrijas zīmogu. Taču Pavisam tuvā laikā, gaidiet interesantākos gadijumus no šiem materiāliem šeit pat, pārstrādātus, pārtulkotus, kopsavilkumu formātā. Tas aizņemtākajiem mana bloga apmeklētajiem!

Es uztaisu jaunu krūzi ar kafiju, ieslēdzu galda lampu un atkal pievēršos sava laptopa ekrānam, lai izmeklētu garšīgākos stāstus priekš jums!

(...) За жал, постои и втора варијанта, не помалку присутна во современото (па и не толку современото) православие. Наједноставно може да се окарактеризира како безрасудливо имитирање на западното христијанство (присвојување на готови шеми од Западот). Ваквиот пристап се согледува, на пример, во „православниот барок“, хетерофоничното црковно пеење, но и во обредноста и односот кон богословието. Во тој дух е формирано таканареченото „школско богословие“ (воглавно основано на прочуените исподеанија на верата на Кирил Лукарис, Митрофан Критопулос, или Петар Могила) карактеристично по тенденцијата кон табеларно подредување на учењето на Црквата и неговото сведување на дефиниции, цитати, формули и сл. Па така, на пример, таинствата на Црквата се сведени на „седумте свети тајни“, иако такво мистириолошко учење на православието му е тотално непознато сè до 13. век! „Света тајна“ станува технички термин, сосема оттргнат од својата светотаинска суштина – учествувањето на човекот во Христовата тајна на соединувањето на Бога и човекот. Примерите се премногубројни за да се набројуваат. Во суштина станува збор за препишување на цели параграфи од римокатоличките катихизиси и нивно безрезервно усвојување, или просто преформулирање, при што суштината си останува недопрена...

Најпарадоксално од сè е тоа што денес најголемиот дел од „источњаците“ како свое го доживуваат токму ваквото богословие! Истовремено Западот сè повеќе и повеќе го напушта истото и се интересира за православието. Но штом Западот прави такво нешто, следува (по логиката изложена во првиот дел) Истокот да му го отстапи православието на Западот, а своето „православие“ да си го идентификува со претходно изложените шеми! Навистина жално...

Во тукушто изминатиот XX век не малку е зборувано за кризата на идентитетот на современото православие. Мерка на православието не е и не може да биде ниту Истокот, ниту Западот (што и да подразбираат овие два термини). За православието мерката на сè е Христос, Koj e над Истокот и Западот и Кој е неговиот единствен идентитет. Обединувањето – на Истокот и Западот (или на Евреите и Елините, како што се вели во Светото Писмо) во Христа – тоа е вистинското назначение на православната вера.

Ако е точно тврдењето на многубројните православни отци дека Хростос е над Истокот и Западот, од каде тогаш толку често сретнуваната безрезервна самоидентификација на православието со идејата за Истокот, доживеан како своевиден негатив на Западот? Како да постои некаква пубертетска зависност од христијанскиот Запад. Пубертетска – затоа што е по правило „контрашка“. Формулата за „пресметување“ на православниот став по определено богословско прашање доста често знае да гласи отприлика вака: за што и да се застапи Западот се множи со „минус еден“ и се добива православната вредност! Многу убаво!

Римокатолиците имаат филиокве, а ние немаме филиокве! Римокатолиците немаат епиклеза, ние имаме епиклеза! Они имаат папа, ние немаме! Они имаат чистилиште, ние немаме! Они имаат бесквасен леб, ние – квасен! Сега, да не се разбереме погрешно, ништо од сево ова не е неточно, ама духот на ваквата „контра-генерализација“ е длабоко навлезен во начинот на размислување на „источно-православниот“ богословски стил...

Затоа, по инерција, сега воопшто нема да биде тешко списокот да продолжи да се надополнува. Па така, ако римокатоличката црква (во првата половина на 20. век) почне да се застапува за редовен евхаристиски живот на верниците, тогаш и оние православни кои го прават тоа од памтивек, од „источно-православните“ биваат најкомотно прогласени за жртви на Западот. Уште подраматична е историјата на современиот екуменски дијалог. На западното „за“, „источњаците“, без многу да му ја мислат, а користејќи се со веќе добро испробаната формула, одговараат со категорично „против“! Ваквиот стил е забележлив и во веќе надминатите, по потекло западни, генерализации од типот: западната мисла тежи кон рационалното, а источната кон мистичното, или западната е аристотеловска, источната платоновска (што е веќе сосема бесмислено – најнамразениот антички философ во историјата на Византија е без конкуренција Платон, чие учење не еднаш, туку дури три пати бива осудено од византиската Црква)!

(Продолжува...)

Novilku paskatīties phpMailer sourci.

Paskatījos http://92.240.68.122/
Saglabāju skrīnšotus.
Paskatījos bildi, kur Atoms kopā ar Valchu.
Pameklēju googlē. Atradu.
Uzzināju, kas ir rcnext.
...

Datuves.lv dzēstie komentāri:
1,2,6,20,23,24,26,27,28,29,34,39,49,51,52,54, apnika. Daži komentāri nav dzēsti, bet gan tikai pielaboti.

Jautri būs.
...

Lo so, lo so, è troppo lungo da leggere tutto...fatte quel che volete o potete :-) 

"Quanti di voi hanno un rapporto d'amore con qualcuno? Alzate le mani! Lo pensavo. Che cos'è un amante? Gli amanti sono guai! Gli amanti sono gli amici con cui ci permettiamo di andare a letto e poi ce ne pentiamo il mattino dopo.La persona che amate incarna completamente tutto l'amore che voi provate per un altro individuo. Rappresenta l'amore che sentite per i vostri genitori, i vostri figli, i vostri fratelli, le vostre sorelle, i vostri amici, i vostri nemici. E' per questo che sono così attraenti. Essi sono in unica persona l'intera somma degli esseri della vostra vita. Forse solo per una notte, ma quella notte sono tutto questo.Gli amanti quindi sono amici con cui vi permettete di andare a letto e di condividere il vostro corpo. Sfortunatamente, nessuno comprende questo. Voi considerate il rapporto con la persona amata come un rapporto basato sul bisogno . La gente ha bisogno del rapporto perchè ha bisogno di essere appagata sessualmente. E questo appagamento rappresenta l'appagamento che manca coi genitori. Rappresenta l'appagamento che manca con gli amici. Rappresenta il nemico, i pericoli che mancano. Tutto è contenuto in uno. E queste sono le persone importanti della vostra vita.Un rapporto d'amore permette completa unità, completo magnetismo; dallo scambio tra seme e ovulo allo scambio di saliva, allo scambio di letti; è completa unità in tutto. Ciò incarna l'intera forma o l'intera mente di dio. Nella persona che amiamo troviamo i nostri genitori, nostra madre, nostro padre, nostro fratello, nostra sorella, il nostro amico, il nostro nemico e il nostro confidente. Li troviamo tutti. Quanti di voi lo capiscono?Le persone amate quindi sono un vero premio. Incarnano in fondo tutte le cose che vogliamo in noi stessi. All'inizio di un rapporto d'amore amiamo dando. Tutto ciò che diamo ai nostri genitori, ai nostri amici, lo diamo a loro. Siamo felici perchè nello scambio la stessa cosa ci è data di ritorno. E' un movimento di energia: avanti e indietro. E' letteralmente dare, ed è ipnotico. E' incantevole, è la più grande ubriacatura che mai avrete nella vostra vita perchè in quel momento siete completamente dio. Quanti di voi lo comprendono? E' magico.Abbiamo allora una ipercompensazione. Abbiamo una persona che dà, che dà di più, e una persona che prende, che prende di più. Vi suona familiare? Perchè improvvisamente l'amato è stato trasformato in genitore; è stato trasformato in amico; è stato trasformato in figlio. Avete capito? E la magia finisce.Se siete innamorati del fatto di amare una persona, dovete capire che la magia che sperimentate a livello mentale, fisico e spirituale è assolutamente totale, perchè dio viene espresso ad ognuno di questi livelli. E' per questo che è così inebriante. E' così che dovreste sentirvi sempre, ma voi lo avete associato solo al sentimento che provate con chi vi ama.Questa situazione, questo magico momento, se volete, è davvero delicato, perché visto che siete bambini, bambini di dio, tendete chiaramente a prendere a schiavizzare. Voi siete tiranni; vi schiavizzate a vicenda. Siete tirannici. Avete una vittima come amante e voi siete il tiranno/a. E poi questo gioco continua e si alterna, invece che semplicemente essere il grande momento dell’amore, del dare totale.  L’amore deve sempre essere incondizionato.…(……)…Voi frantumate quel sentimento e ne date la responsabilità a qualcun altro. E poi lavorate duramente per tentare di mantenere la relazione. Lavorate duramente per mantenere una magia a cui non si dovrebbe per nulla lavorare. Essa dovrebbe semplicemente fluire.E se la magia fluisce, arriva come un fiume. Ed è inebriante ed è dolce ed è appagante a tutti i livelli. Quando cominciate ad inseguirla, la perdete. Perché allora siete nel bisogno e nella mancanza e caricate il peso di questo appagamento su un altro essere umano  invece di essere colui/colei che dovrebbe appagare se stesso. Quanti di voi capiscono?E’ per questo che le persone che si amano possono diventare avversari. Alcuni dei vostri più grandi nemici sono persone che avete amato! Perché essi vi conoscono! Sono stati in voi e accanto a voi. Siete divenuti vulnerabili nei loro confronti è per questo che li avete fatti diventare nemici invece che continuare ad amarli .Le persone che si amano hanno un rapporto pericoloso perché è sempre fragile. La magia del mantenere il flusso di questo sentimento deve essere applicata ad ogni livello della vita. E se dite: amo questa persona, Amo questa persona, ho dato a questa persona, ma questa persona non mi da nulla in cambio”, allora io vi chiedo: “ma ciò di cui ti sei saziato per lungo tempo, ed era abbastanza per permetterti di dare per tutti questi anni, non ti basta ora per te stesso? Non è forse eterno l’amore? Quanto puoi dare? Per sempre! Perché dovrebbe finire? Perché l’altra persona dovrebbe risponderti? Hi forse bisogno della sua risposta? La situazione è pura magia. Visto che la magia non c’è più, deve per forza finire l’amore?”. Non dovrebbe, ma finisce. Perché i rapporti sono condizionati dal bisogno che uno ha dell’altro.Io vedo la cosa come dio che, nella forma del sole, ha un rapporto d’amore con la rosa. Il sole riscalda il verde germoglio della pianta. E il calore di quel raggio di sole, il calore che il germoglio sente gli permette di gonfiarsi. Quando si apre, la rosa sboccia perché il sole, amandola l’ha  fatta fiorire. E quando il sole ha fatto sbocciare la rosa ed è poi stanco e va a dormire la notte, la rosa si sente forse tradita all’ombra della luna?”  By RAMTHA

Zinātne savienojumā ar atroloģiju ir astronomija. Astroloģija nosaka horoskopu zīmes pēc zvaigžņu pozīcijām dzimšanas brīdī, bet astronomija to varētu atzīmēt pēc Zemes atrašanās vietas attiecībā pret sauli. Sen senos laikos astronomi vēroja saules pozīciju un zvaigžņu atrašanās vietu, un laiku kamēr zvaigznes nemainija savas pozīcijas (30 dienas) bija tas laiks, kamēr zeme pavirzijās 30 grādus pa ekliptiku (tas lielais riņķis ap sauli, pa kuru virpinās Zeme). Viss ir ļoti skaisti un viss sakrīt, taču ir neliels fenomens, saukts par precesiju, kas šos 30 dienu periodus mazliet pārvieto.

Precesija ir zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules, kā arī planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu. Precesijas dēļ Zemes rotācijas ass ~ 25700 gadu laikā apraksta ap ekliptikas poliem aptuveni konisku virsmu, kuras sfēriskais rādiuss ir ~ 23,5. Precesijas rezultātā pavasara punkts pārvietojas un mainās debess spīdekļu ekvatoriālās koordinātas. Pēdējās 2 ar pus tūkstošgadēs šis punkts ir pārvietojies par 36 grādiem, līdz ar to arī sākuma un beigu datumi horoskopa zīmēm.

Sen senos laikos pirmā pavasara diena tika nolikta kā horoskopu sākuma punkts. 600 gadus pirms mūsu ēras šo punktu pārdēvēja par Auna sākuma punktu, tā Auns kļuva par pirmo horoskopa zīmi un pirmo 30 grādu īpašnieku. no 30 - 60 grādi periodā ap sauli pienācās Vērsim. Tālāk 60 - 90 grādi Dvīņiem, un tā tālāk.

Piemēram līdz šim cilvēki , kas dzimuši no 21. marta līdz 19. aprīlim uzskatija, ka pēc horoskopa ir Auns. Mūsdienās saule vairs nav Auna zvaigznājā šajā periodā. Pašlaik no 11. marta līdz 18. aprīlim saule ir Zivs zvaigznājā.

Zemāk atrodama tabula, kurā ir pierakstīti visi periodi, kas izlaboti mūsdienām balstoties uz precesiju.

Mežāzis - 20. Janvāris līdz 16. Februāris
Ūdensvīrs -16. Februāris līdz 11. Marts
Zivis - 11. Marts līdz 18. Aprīlis
Auns - 18. Aprīlis līdz 13. Maijs
Vērsis - 13. Maijs līdz 21. Jūnijs
Dvīņi - 21 Jūnijs līdz 20 Jūlijs
Vēzis - 20. Jūlijs līdz 10. Augusts
Lauva - 10. Augusts līdz 16. Septembris
Jaunava - 16. Septembris līdz 30. Oktbris
Svari - 30. Oktobris līdz 23. Novembris
Skorpions - 23. Novembris līdz 29. Novembris
Dziednieks( Ophiuchus) - Nov 29 to Dec 17
Strēlnieks - 17. Decembris līdz 20. Javāris

Viss būtu ļoti skaisti, taču, kas tad tas? Katrai zīmei vairs nebūt nav 30 dienu cikls UN Šoreiz sarakstā ir par vienu horoskopa zīmi vairāk. To kapēc vairs nav katrai zīmei 30 dienu cikls, labi varat aplūkot kreisajā attēlā. Līdz ar to, parādās vieta jauniem zvaigznājiem. Viens no tiem, gan nav jauns, taču Zodiakā līdz šim nepazīta zīme.

Dziednieks jeb Čūsku aizgādnieks - Ophiuchus. Tiem, kas pazīstami ar grieķu mitoloģiju, šis tēls jau droši vien ir zināms. Tiem, kas nav pazīstami un grib iepazīt jaunus cilvēkus - Saitīte tieši šeit, tiesa gan angliski.

Par šo zīmi tomēr mūsdienu rietumu horoskopos ziņas nav atrodamas, bet iespējams nākotnē, kad cilvēki palēnām aptvers šo fenomenu, arī šai zīmei būs atrodams detalizēts horoskops. Par visām zīmēm šeit, arī ir jaunā tabula ar mazliet vairāk informāciju.

Lai kā arī nebūtu, tagad daļai no jums ir iespēja iejusties arī citā zodiaka zīmē. Katrā ziņā atverot vakardienas avīzi, un skatoties kapēc horoskops neatbilst, paskatities arī blakus esošās zīmes horoskopu! :D

Tādiem cilvēkiem kā man, šāds atklājums rada visai nopietnas pārdomas par to kam uzticēties vispār. Līdz šim periodiskos horoskopus dažādos izdevumos nespēju uztvert pārāk nopietni, taču zīmes vispārīgajos saskatiju jēgu un loģiku. Pašlaik atklājot, ka esmu dzimis vispār zem citas zīmes, rodas jautājumi. Ja līdz šim lasot neīsto zīmi viss ir lieliski saskanējis, tad vai tiešām horoskopa noslēpums ir balstīts tik ļoti uz fizisko zemes stāvokli, vai arī vēsturiskie ieraksti un izrēķinātie laiki nav īsti precīzi un zeme ir atgriezusies vecajās pēdās jau atpakaļ un pašlaik atkal horoskopi jau atkal atbilst tie paši vecie? Vai arī visa tā horoskopu padarīšana tomēr ir viens liels bullš... ?

Ekspedīciju uz notikumu vietu atļāva veikt tikai 1928. gadā profesoram Leonīdam Kuļikam, lai aplūkotu notikumu vietu. vairāk kā 2000 kvadrātkilometru liela meža platība bija pilnībā nolīdzināta un iznīcināta. Visapkārt apgāsti koki kā spieķi milzu ritenī. Pašā centrā gan nebija krātera, taču stāvēja vēl joprojām koki, ar aplaustiem zariem un pilnībā apdeguši. Grupa veica izrakumus, lai meklētu meteorīta teorijas pierādijumus, taču neko neatrada. Viņi atklāja, ka dzīvi palikušie koki auguši četras reizes ātrāk kā visi pārējie. Un vietējie mežsargi apgalvoja, ka pēc sprādziena redzēti brieži noklāti ar pušumiem un čulgām. Taču neviens no grupas nezināja, ka tas bijis atomsprādziens, jo pirmā publiskā atombumba uz Hirosimu tika nomesta tikai otrā pasaules kara beigās. Atombumba, kas tika nomesta uz Hirosimu esot bijusi aptuveni 1500 reizes vājāka par Tanguskas sprādzienu.

Pēc sprādzieniem Hirosimā un Nagasaki PSRS valdība sāka veikt plašus pētijumus Tanguskas reģionā. Pētnieku grupa 1961. gadā atrada pierādijumus atomsprādzienam. Radiācijas līmenis šajā reģionā bija 2 reizes lielāks kā citviet apkārtnē un apkārt augošie augi piedzīvojuši dažādas savādas mutācijas. Izpētot apkārti, puvājos tika atrasti objekti, kādi uz zemes līdz šim netika redzēti. Alternatīvas teorijas meteorītam, sāka izplatīties pasaules zinātnieku sarunās. Divi amerikāņu izcelsmes zinātnieki apgalvoja, ka Zemes atmosfērā varētu būt iegājis melnais caurums, kas izraisijis exploziju. Taču šī teorija neizskaidroja zilā objekta atrašanos debesīs pirms sprādziena, aculiecinieku stāstītājā. Aleksandrs Kazatevs nāca klajā ar teoriju, kura sakrita ar apstākļiem. Viņš minēja, ka ārpuszemes civilizācijas transporta līdzeklis eksplodējis, kamēr veicis piespiedu nolaišanos kādu bojājumu dēļ. Vairāki jauni zinātnieki no PSRS centās apskatīt visu no NLO teorijas skatpunkta un devās apskatīt notikumu vietu vēlreiz. Pirmkārt tā būtu laba nolaišanās vieta jo nav apdzīvota. Tika izpētīti zemes paraugi un tajā tika atrasti stikli, varšs, kobalts un germānijs, kas parasti nav sastopams meteorītos. Lai gan ir neskaitāmi minējumi un teorijas par notikušo, neviens nevar izskaidrot kā 1908. gadā varēja notikt atomsprādziens.

Kā pirmo varētu minēt šo, kas laiciņu atpakaļ tika pārdota ebay `ā kā autentiska spoka fotogrāfija. Fotogrāfija ir uzņemta divdesmitā gadsimta sākumā. tajā ir redzams bērns, kas spēlējas uz grīdas, taču labajā pusē uz paklāja blakus krēslam sēž kāds stāvs. Pietuvinot foto, gan stāvs paliek pavisam neskaidrs un grūti saprotams, taču attālināti var pavisam skaidri to redzēt. Fotogrāfijas autentiskumu ir apstiprinājuši vairāki profesionāļi - fotogrāfi. Tātad montāžu vainot nevaram. Cita runa varētu būt par kadru pārklāšanos, taču vecākos fotoaparātos manuprāt filmiņas īsti nebija. Tātad atliek netīrums uz objektīva. Ņemot vērā tā laika fotogrāfiju vērtību un fotoaparātu retumu, stipri šaubos, vai fotogrāfi mēdza turēt savas iekārtas netīras un sliktā stāvoklī.

Kā nakamais atradums gan ir vairāku fotogrāfiju sērija par vienu konkrētu stāstu, kad ledājos atrasts dīvains radījums. 1968. gadā divi kriptiozooloģisti - Ivans Sandersons un Bernards Houvelmans atrada kādu radību iesalušu ledus klucī. Radību vēlāk izrādija karnevālos visapkārt Amerikai. Tā bija ļoti spalvaina, cilvēkveidīga būtne. I.Sandersons gan apgalvoja, ka radība ir ledū iesalis alu cilvēks un prasija 25 centus par tā aplūkošanu. Izpētot radību tuvāk, vairāki bioloģijas doktori nonāca pie secinājuma ka ir atraduši vai nu neardentālieti vai sniega cilvēku. Radības nāves iemesls esot cauršauts galvaskauss. Lai gan kāda speciālo effektu izstrādes firma Holivudā vēlāk apgalvoja, ka radību izveidojuši viņi 1967. gadā.

Njā šis attēls manuprāt var izbiedēt jebkuru, kuru biedē šausmu filmas par slepkavnieciskām lellēm un istabā gar sienām izlīmēti Čakija plakāti. Šo lelli ebay pārdeva zem nosaukuma - 'apsētā lelle'. Lelles stāsts ir tāds, ka tā tikusi uzdāvināta kādai meitenei slimnīcā pirms viņa ir nomirusi. Pēc tam lelle esot uzsākusi savu dzīvi līdz tā nonāca pie kādas ģimenes, kuru tā ir tik tāl nobiejusi, ka lelle esot pārdota.. pēc tam atkal un atkal tā esot parādijusies ebay izsolēs.. Kas zin, varbūt tā atkal ir tur..

Spoki ģimenes protretos nav no biežāk sastopamajiem attēliem. Biežāk spokus mēdz iemontēt kapsētas vai kur citur, taču šajā gadijumā montāžai arī nevar ticēt jo attēls ir vecs un autentisks. Un ar tā laika tehniku šādi gļuki bija patiešām reti sastopami, taču šeit nu viens tāds atkal ir parādijies. Autentiska vai montāža. Spoks vai gļuks, tas lai paliek katra paša ticības ziņā.

Ultraskenēšana atklāj dēmonu.Tas gan nav tēlains apzīmējums audzējam. Skenējot cauri krūšu kurvi pa slāņiem mainās attēli līdz viens no attēliem attēloja neparastu ainu cilvēka acīm. Lai kāds arī nebūtu foto aparāts, fotogrāfija paliek fotogrāfija un iespējams kādu vai kaut ko, kas ir iemiesojies tevī var nofotografēt tikai tādā veidā.Lai gan dažreiz ir iespējams uzdurties arī gremliniem. Katrā ziņā audzēji nav vienīgais par ko mums vajadzētu uztraukties.
Un visbeidzot visbaisākā no leģendām. Kādam no cilvēkiem ir izdevies nofotogrāfēt slaveno durvju spoku, jeb latīņamerikā sauktu par virinātājdēmonu. Tas iemitnās durvīs, liek jums nepārtraukti likties, ka kāds klauvē pie durvīm, bet kad kāds patiešām tur klauvē, viņš apslāpē skaņu , lai jūs neko nedzirdētu. Paldies cilvēkam, kas beidzot šo lietuvēnu ir spējis dabūt uz filmas. Paskatieties fotogrāfiju un pārliecinieties vai līdzīgs zvērs nemitinās jūsu mājas durvīs!

[gallery]

2007. gada 16. septembrī Kāds mednieks Amerikā, Alegenijas nacionālajos mežos ieguvis fotouzņēmumu, un apgalvo, ka tajā redzams sniega cilvēks. Mednieks bija uzstādijis automatisko kameru ar kustību sensoriem, un pārskatot bildi, vienā kadrā atklājies šis radījums.

Apvienības - Bigfūtu Pētnieki, runas vīrs, pēc fotogrāfijas izpētīšanas apgalvo, ka attēlā patiešām redzams Saskvačs. Tas gan šķita pārāk pārdrošs apgalvojums no pieredzējuša bigfūtu fotogrāfa. Konsultējoties ar zoo dārza pārstāvjiem - viņi apgalvoja, ka attēlā redzamais zvērs vairāk izskatoties pēc veselīga primāta nevis tieva lāča.

Taču aptaujājot visbeidzot zvēru ekspertu - Džeriju Feseru, kas visu savu dzīvi ir pavadījis strādājot ar lāčiem, apgalvo, ka forogrāfijā viennozīmīgi ir redzams vājas veselības lācis. Šo apgalvojumu pastiprina fakts, ka fotogrāfija tika uzņēmta lāču apdzīvotā teritorijā.

Vēl viens radījums, kas nesen atkal parādijies ir čupakabra. Jūlijā, kādā nelielā Teksasas pilsētā - Cuero, noķerts kāds suņu veidīgs radījums, kas uzbrucis mājlopiem. Mājas saimniece apgalvo, ka zilas nokrāsas četrkājaina radība jau kādu laiku traucē mieru un uzbrūk mājlopiem. Līdz beidzot, tas nokļuvis zem mašīnas riteņiem un nonācis pētnieku rokās, diemžēl gan, miris. Radījumu nosūtija uz Teksasas Štata universitātes laboratoriju. Rezultāti tika paziņoti publiski pēc Halovīna svētkiem. Daži pirms tam gan izteica minējumus, ka tā varētu būt zilā lapsa, taču izrādijās, ka tas ir teksasas koijots.

Kā gan mednieks var nepazīt lāci un rančo saimniece koijotu? Kas šiem dzīvniekiem bija atšķirīgs, kā citiem sugas brāļiem? Kāda slimība, kas padarijusi tos atšķirīgus. Bieži vien dažādas slimības vai mutācijas liek parastiem dzīvniekiem izskatīties pēc mītiskiem radījumiem. Šajā gadijumā koijotam bija slimība, kuras rezultātā tas bija zaudējis ķermeņa apmatojumu un līdz ko ierastais kažoks ir nost, cilvēki vairs nepazīst dzīvnieku. Arī lācis acīmredzot ir slims, ja ir tik izteikti tievs.

Īstie pierādijumi bigfūtu un čupakabru atklāšanai kaut kur vēl gaida, lai tos publicētu un parādītu visai pasaulei. Nevajadzētu kļūt pārlieku iedomīgiem un cerēt, ka visas dzīvnieku sugas ir atklātas, kas mīt uz mūsu planētas. Lai gan tā dažreiz liekas tik maza, tā tomēr ir daudz lielāka, nekā spējam iedomāties..

Gabrielam Garsija Markesam ir kāds romāns ar nosaukumu „Par mīlestību un citiem dēmoniem". Jaunā meitenē iemājo dēmons. Sen lasīta jau. Bet tas tik „iz pagātnes", fonam, priekšstatam. Man vienkārši momentāli atmiņā atausa šis daiļdarbs, kad uzzināju sekojošu atgadījumu:

Fēniksā, Arizonas štatā policija izglāba trīs gadus vecu meiteni no viņas vectēva, kas esot žņaudzis bērnu, mēģinot izdzīt no viņa dēmonus. Divreiz saņēmis elektrošoka lādiņu, vectēvs meiteni atlaidis, un viņam tika uzlikti rokudzelži. Pēkšņi vīrietim aptrūka elpa; policisti nepaguva viņu nogādāt slimnīcā. Vīrietis nomira.

Meitenes māte arī esot piedalījusies dēmonu izdzišanas procesā, dziedot/kliedzot reliģiska motīva saukļus. Pret māti pagaidām netiek celtas apsūdzības.

Kas bija dēmons?

Pāris cilvēkiem Čīlē izdevies nofotografēt savādu būtni, kas skaidrā dienas laikā pastaigājas starp policistiem, un dīvainā kārtā neviens viņu nav pamanijis. Tas acīmredzot nav cilvēks, jo ir netipiski mazs un maza bērna ķermeņa uzbūve neatbilst šīs būtnes aprisēm. Visvairāk uzticību nomāc bildes kvalitāte. Objekts var būt vienkārši novietota lelle, un speciāli izpludināta bilde, lai radītu nejaušības effektu un nevarētu pamatīt mistiskā radijuma mākslīgumu.

Nākamais kadrs ir salīdzinoši sens. Tas nāk no 1930. gada Aļaskas. Fotogrāfiju atradis kāds mazdēls , kura vectēvs liktenīgajā dienā esot devies uz ezeru, taču viņu ceļā pārsteidzis mazais radijums. Mistiskākais ko varu pamanīt ir citplanētieša ēna. Visi koki pieņemsim ka rāda uz 12, taču citplanētieša ēna uz 1. Tam vienīgais izskaidrojums varētu būt slīpa virsma, kas ēnu lauž pa atiecīgajiem grādiem. Un trūkst arī kāds stāsts par to, kas notika pēc tam. Vai citplanētietis aizlaidās vai turpināja ieturēt pozu un nākamajiem fotogrāfiem? Katrā ziņā par autentiskumu nevaru daudz spriest, te lūgšu palīdzību draugam fotogrāfam - Kubiksovs apgaismo mūs, vai 30. gadu tehnika var sniegt šādu rezultātu?

Nākamā fotogrāfija ir patiešām biedējoša. Un ar to pat saistās mīti un nostāsti par alu demonu. Stāstu saknes meklējamas Saūda Arābijā, kur šis attēls tika atrast miruša jaunieša fotoaparātā kā pēdējais nofotografētais kadrs. Jaunietis tika atrasts miris alā. Pirms došanās uz alām viņš tika brīdināts, lai tur nedodas, taču neklausīdams padomiem devās uz Ras el Khaimanu alām fotografēt. Pēc tam, kad jaunieša draugs redzējis kameras zibspuldzes uzliesmojumu, viņš dzirdējis draugu kliedzam. Kad draugs vairs nav atbildējis uz viņa saucieniem, viņš devies uz policiju. Pēc dažām stundām puisi atrada mirušu un vienīgā fotogrāfija fotoaparātā ir bijusi šī.
Katrā ziņā ir grūti spriest par un pret, jo bilde izskatās patiešām autentiska un stāsts, kas dodas līdz ar to, biedējoš un kārtīgas šausmu filmas cienīgs.

Attēls no slavenā Foksa Maldera plakāta - i want to believe. Katrā ziņā par šķīvīša kvalitāti šajā attēlā sūdzēties nevarētu. Skaidri un gaiši redzama bļoda. Šim attēlam stāsts ir pavisam vienkārš un nesamākslots. Vīrietis, kas uzņēmis šo fotogrāfiju jau ilgu laiku kontaktējoties ar citplanētu rasi - Palediāniem. Nav gan skaidrs kā ar valodu barjerām, taču vēlāk gan vīrietis atzinis, ka fotogrāfijas safabricējis, lai mēģinātu apmānīt ekspertus. Un attēlos redzamais kuģis ir viņa paša būvēts, ko viņš lidinot virs savas fermas. Lai gan rodas jautājums, kā viņš to notur gaisā. Agriestā psiholoģija vai iebiedēts?

Protams nevar nepieminēt neskaitāmēs labības apļu fotogrāfijas.Apļu zīmējumi mūsdienās jau attēlo ne tikai apļus, bet arī dažādus ornamentus, un citplanētiešu sejas. Tas nozīmē tikai to, ka šādi apļi ir izveidojami un nemaz tik neiespējami tas nav, lai gan pirmo apļu atradēji apgalvo, ka apļos nav bijušas nekādas zīmes no nomīdīšanas vai nolaušanas. labība apļos vienkārši noliekusies nepieciešamajos virzienos. Iespējams tam ir kāds sakars ar zemes magnētismu, iespējams tam ir kāds sakars ar pastāvīgu ilgstošu spiedienu no augšas, taču pirmie apļi vēljoprojām ir nedaudz mistiski.

Katrā ziņā mistiski uzņēmumi fotogrāfijās ir neticami daudz un atliek vien gadiem ilgi šķirot, kas ir īsti un kas ir tikai gļuki kamerās vai kadru pārklājumi. Tomēr mistiskās lietas un vietas ir vēl ļoooti daudz. Ja jūs domājat, ka zeme ir krustām šķērsām izpētīta, tad jūs smagi maldaties!

Kad spoka video nonāca YouTubā, tas tika apskatīts vairāk kā 75 tūkstošus reižu un tas kļuva par starptaustisku stāstu no lokālas leģendas.

Par objektu klīda vairākas leģendas: Daži apgalvo, ka materiālā redzams nogalināta vīrieša spoks. Citi apgalvo, ka video spīdums iespējams ir no atspīdums no pretī braucošas mašīnas, kāds zirneklis vai cita pavisam parasta radība.

Vietējā Santa Fē avīze palūdza kādu zinātniski paranormālo lietu izmeklētāju izmeklēt šo situāciju. Pēdējos desmit gados viņš ir izmeklējis nekskaitāmi daudz gadijumus par ezeru briesmoņiem, fiziku, spokiem, labības apļiem un citus neizskaidrojamus fenomenus. Šis gadijums noteikti bija neizskaidrojams, tādēļ izmeklētāju tas ieinteresēja.

Pēc pirmās izmeklēšanas dienas, viņš apgāza lielāko daļu teoriju. Bija gandrīz skaidrs ka tā nav izjokošana, jo maz ticams, ka kādsgribētu izveidot izplūdušu spīdošu kleksi pagalma novērošanas kameru video. Tā pat tas nebija atspīdums vai kļūme video uzņēmumā.

Ir redzētu dučiem šādu spoku video, līdzīgi šim. Parasti tie ir vienkārši kameras kļūdas vai kādi kukaiņi objektīva tuvumā. Kvalitāte parasti ir proporcionāli apgriezta ticamībai, ka objekts ir spoks. Jo dīvaināks vai divdomīgāks kleksis, jo lielāka iespējamība, ka tam varētu noticēt.Šādos gadijumos citi izskaidrojumi tiek apgāsti, un kamēr spoks paliek iespējamība, tas bija diezgan neticami vairumā gadijumu.

Gadijumā ar pagalma spoku, nekas netiek fokusēts, un ir grūti noteikt cik tālu ir objekts no kameras. Tas ir neliels objekts netālu no kameras vai tas ir liels objekts tālāk? Loģika skaidro, ka turpat dzīvo cilvēki un viņu būtu pamanijuši lielu spīdošu bumbu, pār pagalmu. Tātad ticamāk tas ir neliels objekts un tuvāk kamerai, taču kas?

Lai noskaidrotu, izmeklētājs devās uz pagalmu lai pārbaudītu divus iespējamos risinājumus - lidojošs augs vai insekts. Pirmais tika izmēģināts kokvilnas vilna gaisā un tā izskatījās diezgan līdzīga "spokam". Kokvilnas koka vilnas gabals veidoja apaļu objektu, taču tas nespīdēja un nepārvietojās kā tas redzams video.

Otrais variants bija kukainis. Vai zirneklis vai insekts varētu radīt šādu effektu? Tas bija viens no pamata izskaidrojumiem, taču citi apgalvoja ka spīdošs objekts nevarētu būt kukainis. Izmeklētāji secināja, ka spīdums ir vienkārši atspīdums, taču nebija skaidrs ko redzēja kamera.

Izmeklētājs ieradās 7 no rīta notikuma vietā un pie kameras objektīva novietoja mārītes un citus kukaiņus. Viņš nogaidija laiku kamēr kukaiņi sāks pārvietoties un vēlāk atgriezās pēc ieraksta. Kamēr lielākā daļa kukaiņu bija pārāk lieli un melni, lai līdzinātos spokam - 7.26 atklājās kas neparasts. Spoks parādijās video.

Izmantojot kukaiņu izmeklētājs dublicēja video ar spoku. Visi piekrita, ka video ir identisks iepriekš uzfilmētajam spokam tai skaitā izmērs, izskats un pārvietošanās.

Mistērija bija atrisināta. Spoks bija vienkārši kukainis. Lai gan precīza kukaiņa suga nav noteikta, taču youtube zvaigzne ir atrasta. Kukaiņa izskaidrojums atbilst. Objekts vizuāli izskatijās, ka tas iet nevis slīd uz priekšu, tas ir izplūdis jo atrodas tuvu kameras lēcai, un tas spīd, jo rīta gaisma uz to spīd no zema leņķa.

Izmeklētājs - Benjamin Radford. Live science slejas autors, vairāku grāmatu autors par paranormālām fiziskām parādībām.

Narkotikai veikia tik klausant per ausines. Logiška, nes tik taip galima tiesiogiai veikti smegenis. Jie rekomenduoja "dozes" (tai jie įvardija savo muzikėles) vartoti atsipalaidavus, užsimerkus ir kiek toliau nuo kompiuterio, kad visai atsipalaiduotum. Na, man tokių galimybių nelabai yra, juolab jog tos muzikėlės - tai ne mp3, o .drg, tipo .drug {: Tai va dabar sėdžiu ir klausau pusvalandį tokių pačių virpesių stengdamasis nors kažką pajusti. Jokio efekto, (kaip bebūtų keista).

Dar reikia paminėti ir jų gudrią apsaugą. Vieną failą galima atidaryti tik vieną kartą, o jei nori to paties narkotiko vėl turi jį nusipirkti iš naujo. Dievaži, čia beveik kaip tikri narkotikai šiuo aspektu. Bet... Deja, man niekaip nepavyko priversti apsaugos sistemos suveikti. Kaip atidarinėjo taip ir atidarinėja tuos failus... Na, dar galima paminėti, kad programa turi skinus, netgi tris ir labai šlykščius.

Jeigu norite, tai mano failotekoje galite gauti tą programikę. Bet jei turite geros muzikus, tai negaiškite laiko.
O įrašo pabaigoje dar turiu paminėti, kad aš esu didelis narkotikų priešininkas. {:

Dažniausiai dabar Medą vadinam žvirbliu, kartais, kai šypsos, - šypuku, o kai parsivežėm namo - dzybliku-dziubliku (tokia mažutė atrodė) ... tačiau greit vadinsim bondza , nes greit svorio kategorija keičiasi ...

Be je abiem su Mindaugu pirmosiomis paromis Meda pasirodė labai panaši į tėtį (Mindaugą) ir tetą Rasą ... ar bent senelį Juozą

va tokia smalsė 2006 04 08

***********

Kol kas dar   intensyviai deruosi su , dėl atėjimo datos (kad tik ne žuviukas ), o ir berniuks galėtų , nes Mindaugo išrinktą mergaitišką mieliausią vardą spiorli... geriau būt bernužėlis, nes tam dar yra gerų vardų resursų, o iki kitos mergičkos ir dar gražių vardų kas pridovanos gal - kad pasirinkt būt galima ... nebent saviškį Unium pavadinsim .

************

Šiandien aš euforijoj, kad pagaliau gaurus nusidažiau ir nusikirpau po 2 mėn. ir dar manikiūrui noro užteko ... Mes dabar gražios laimingos, pasiruošę pasimatymui (norėč, kad tai būtų 2006 03 30 , kodėl , nes tada vardo dilema būt išspręsta - kaip sykis Medos vardadienius ) . Man terminas 26 ir aš vis įkalbinėju mažikę nepaskubėt (kad nesužuvėt )... Ech vis tiek man atrodo avinukai / avytės liūtėms mamoms geriau, nei žuvikės - bais didelis temperamentų skirtumas (nors sako svarbu ir kokiam ženkle mėnulis yra gimimo metu, tik kur tą info gaut apie mėnulį )...

************

ir visgi mes turim MEDĄ  Na kaip rinkom vardą buvau aprašiusi anksčiau tik, pasakysiu, kad laukėm beveik visą nėštumą sūnaus ir tai progai jau turėjom numatę vardą, o mergaitei ... dėl viso pikto turėjom du variantus Meda ir Smiltė , bet nutiko taip, kad sesė mėnesiuku anksčiau savo išvydus po ilgų svarstymų , pavadino Medeina (juk trumpinys gali būt ir Meda ) ... Bet kai jau mes sužinojom, kad pakeliui dūkriuks , medučiu ją vadinom ir bais gaila buvo šio vardelio atsisakyt, net kalbinom mažę gimt 03 30, kad per Medos varadienį savo valią pareikštų , ji turbūt nespėjo pasiruošt šventei - taigis 2006 04 01 gimė Meda melagėlė - tėvelių medutis, o virtualių krikštamočių meduolėlis ... Patys suprantat, kad mums tas vardas saldus kaip medus, bet Meda (01.15, 03.30 vardadieniai) – graikų: medos „midas, persas“ , dar sen. lietuvių: medė „giria, miškas, medžioklė“, net Italų kalboj yra žodis meda - jūros ženklas, gairė... plūduras " (bet žinant pavardę tai geras derinys )... O neperseniausiai dar radau ir kažkurios indėnų genties kilmę, kur meda "pranašas" .

Bet turbūt savam kieme vistiek pranašu nebūsi, o mums JI saldi kaip medus ...

P.S. MAN VIS KYLA ASOCIACIJA SU GUBOJOM, NEŽINAU KODĖL?

Nors mūsų oficialiai dar niekas nesupažindino, manau, mudu esam jau gan gerai pažįstami... Ir kad ir kaip keistai skambėtų, aš Tave jau labai myliu. Įsimylėjau Tave tik sužinojus, jog tu Toks (-ia) esi, net tavęs nemačiusi... O dabar Tavo mažos kojytės lengvais stuksenimais kutena man širdį ir mano džiaugsmui tuo metu nėra ribų - nes TU, mano mažasis (-oji) VALENTINUK(-E) , esi taip taip giliai mano širdyje ir net už jos ribų... visur...

LAUKIU SUSITIKIMO
SU MEILE
MAMA